… pagājis apmēram gads no pēdējiem postiem šeit.
Protams, lai nečakarētu citiem (un arīdzan sev) smadzenes, šie posti ir izvākti (arī daudzi citi nesakarīgi posti) pie, kā krievi saka, heriem sobačiem (nah.). Bet nu tā vajadzēja, – tāpat kā vajadzēja laiku, lai izsāpētu sāpi un pamazām kustētos tālāk.
Šis tas ir mainījies manā dzīvē (šis tas vairs nav) utt u.t.j.p. Īsāk sakot – esmu atpakaļ no dziļās komas (daļēji gan vēl esmu komā, bet tas nu tā).
Kā teica Šķēle: “Esmu atgriezies, lai strādātu. Sākšu ka vot jaunu, skaistu dzīvi.
Tad nu lūk tādi ir tie pīrāgi.



